Virboinedäli slavjuanoin pruazniekkoin piendytavois
| Virboinedäli | |
|---|---|
 Kevät tulou. Poštukartočku | |
| Toizin | Värilöinkandai, Värinedäli, Virboitandu (kazakoin paginluadu) |
| Pietäh | päivännouzupuolen da suvipuolen slavjuanat, erähät Pol’šan eläjät |
| 2024 | 9 sulakuudu (22 sulakuudu) — 15 sulakuudu (28 sulakuudu) |
| 2025 | 25 kevätkuudu (7 sulakuudu) — 31 kevätkuudu (13 sulakuudu) |
| 2026 | 17 kevätkuudu (30 kevätkuudu) — 23 kevätkuudu (5 sulakuudu) |
| Perindöt | Virboin svätindy, virboittamine |
| Liittyy | Virboipyhäpäiväh |
 Медиафайлы на РУВИКИ.Медиа | |
Virboinedäli on nedäli slavjuanoin rahvahan kalenduaras, Suuren pyhän kuvves nedäli. Lopeh Virboinnu (Virboipyhäpäivänny), sen jälles algavuu Äijänpäivän nedäli. Nedälin piälimäzet piendytavat ollah kiini virboivičois. Piendytaboin päivät ollah suovattu da pyhäpäivy.
Nedälin toizet nimet
kazak. Вербохлёст; belor. Вербніца[1]; ukr. Вербний, Цвітний, Шутковий тиждень[2].
Enzimäinargi
Virbois kiini ollah äijät rahvahan primietät. Enimyölleh nedälin jälgipäivii myö kačottih, mittuzet roijah siät da midä tuliel kezäl kazvau. "Gu oldaneh Virboinedälil povvat, kevätkylvöt roijah hyvät"[3]. Enzimässargen muatkoi tuou vävvyle lahjua, nuorele perehele toivottau hyviä elostu. [3].
Luazarin suovattu
Luazarin suovattua monis ven’alazis kylis pruaznuittih vesseläh, pruazniekkah tuli äijy rahvastu. Päiviä enne Virboidu käydih viččoih[4]. Keskiyöl nuoret käydih kodiloi myö pajoloinke. Vorotoilluo kirruttih: ven. "Отопри, отопри, молодая, вербешкою бить, здоровьем больше прежнего наделить!" Войдя в избу, слегка били ветками вербы спящих со словами: "Верба хлёст, бей до слёз!", "Вставай рано, бей барана!", "Бьём, чтобы быть здоровыми" (Gorodišenskoin ujezdu, Penzan gubernii). Suovattan keitettih bruagua, pastettih greččuval’l’oidu, pudruo, kalakurniekkua[5].
Valgoven’al erähis paikois sinäpiän pastettih leibiä sen verran, min verran perehes on hengie. Yhteh leibäh pandih raududengu. Uskottih, ken sen suannou, roihes ozavannu kaikekse vuottu. Neisaiguhizil tyttölöil löydö uskaldi hyvän lykykkähän miehele menendän. Ruattihgi muudu, gu ezim. mielespiettävy rubies kaččomah tyttöh päi, miehele menendiä, piänkiviständäs piäständiä) [1].
Serbat tädä päiviä sanotah Vrbicakse serb. Врбица — sinäpiän svätitäh virboivičat[6]. Čeehieläzet da slovuakat virboitetah Äijänpäivän nedälil enzimässargen[7].
Bolguarielazet Virboidu vaste piettih tyttölöin kevätpiduo (gag. Lazari, bolg. Лазарки), se säilyi meijän päivissäh. Pidoh yhtyttih (ven. лазаровали) 7-10 vuodehizet tytöt, heidy kučuttih lazarkoikse (ven. лазарки). Tyttözet kolmin käveltih kodiloi myö Luazarin suovattan pajoloinke. Yksi heis oli andilahannu. Hänen piä oli peitetty fatal libo valgiel paikal. Pajattajil annettih jäiččiä libo hienuo raududengua.
Virboipyhäpäivy
.jpg)
Virboipyhäpäivän piendytavas piälimäine paikku on virboil: ven. ural. Вербины, serb. Врбица, bolg. Връбница, vahn.‑sluav. Праздьникъ вьрбьны (Изборник Святослава, 1073 г.)pol. Niedziela Kwietnačeeh. Kvetná neděle[11].
Etiolougizen legendan mugah, konzulienne virboi oli naine, oli hänel sen verdu lastu, gu häi rohkeni kiistah Emä-muanke, ken heis voibi enämbi suaja lastu. Suuttunuh Emä-mua muutti naizen virboikse[12].
Päivännouzupuolen slavjuanat svätittylöi virboloi piettih puhtastus- da piäständyvoimannu. Uskottih, gu net kačotah kodižiivattoi kaikes pahas, voibumizes, pahas silmäs, meččyzvierilöis, pahois rahvahis da hengis. Tovestehennu ollah eriluaduzet Virboin piendytavat, kudamii tässähgi käytetäh Ven'an, Ukrainan da Valgoven'an erähis paikois. Ezimerkikse, Kostroman alovehel Virboikse rahvas pastetah barankua, svätitäh net kirikös da syötetäh žiivatoile, gu nimi taudi ei tartus niilöih. Jyrrinpäivänny hierulazet kasteltih vuvven virboivičat svätinvies da niilöil bruzguteltih žiivattoi omas pihas; virboit käis enzikerdua työttih žiivattoi meččah.[13].
Virboidu da sen urvazii piettih parandusrohtonnu. Kerralleh syödih yheksä virboin urvua, uskottih, gu net avvutetah säräitykses. Nevvottih syvvä svätittyy virboin lehtensilmiä lapsettomil naizil da toizil taudilois vardoičuksekse. Livotettih virboit vedeh, niilöis vezis pestih lapsii[14]. Virboipyhänpiän virboin lehtiurvat pandih leipypalazih žiivatoile[15] da Virboin pudroh perehele[16].
Rahvas uskoi, svätitty virboi voi azettua kezäjyryn, lykätty tuleh vičču — pulipalon. Varaččuloil, ket tahtottih heittiä varuandan, Virboinnu kirikös tulduu pidi iškie svätityn virboin vičas katkattu palaine oman koin seinäh. Toinahgi se varmah ei avvutannuh, ga hos andoi ristikanzale enämbi rohkevuttu.[17].
Vuodessah 1917 Ven’al Virboinnu suvaittih linnois kävvä turguloile[18], ajella hebozil. Rahvas pidi vesseliä[19]. Moskovan Ruskiel lagevol Virboin ajelendat hebozil (peräh toine toizele ajajat karietat) toiči sanottih andilahien ozutandakse (ven. вывоз невест)[20].
Kirikköustuavan mugah Virboinedälin suovattan da pyhänpiän sai hoivendua pyhitändy: Luazarin suovattan sai syvvä mähändiä, Virboipyhäpäivänny — kalua[21]. Ustuavu sellitti, midä syömisty sai olla perindöllizes pruazniekkustolas.
Čeehilazet Virboipyhäpäivänny svätittih vihandoi virboiviččoi (čeeh. ratolest). Uskottih niilöin vuvven maagizeh vägeh. Vičat kiškottih pajus, niinipuus, jasenituhjos, kalinas, tisas, kuuzes, oriehupuus da toizis. Eräs toine vičču sivottih yhteh, niilöin piduhus sai olla 3-10 metrii. Svätindän jälles net viettih tahnuoloih da azetettih žiivatoin piäle, gu žiivatat pyzyttäs tervehinny. Virboit viettih kodiloih da pandih suureh čuppuh. Eräs toine vičču pystytettih levoh sego koin da tahnuon lain uale. Slovakat pandih virboit kynnyksen uale, gu se kaččos taloidu myrskylöis, tules, voimattomuksis[22].
Virboitandu
Voirboipyhäpäivän virboitandu oli päivännouzupuolen slavjuanoil, erähil suvipuolen slavjuanoil, pol’šalazil da čeehieläzil. Virboitettih enimyölleh huondeksil, virboin svätittyy, kiriköllyö libo kois da sanottih [5]:
- ven. Верба красна, бей до слёз, будь здоров! (саратов.);
- ukr. Не я б'ю, верба б'є / За тиждень — Великдень; / Будь великий, як верба, / А здоровий, як вода, / А богатий, як земля (Чернигов.);
- belor. Вярба б'е — не я б'ю; / За тыдзень — Вялікдзень. / Хвора у лес, на верас, / А здароўе у косці. / Будзь здароў, як вада, а расці, як вярба.
Puaksumbah virboitettih lapsii, gu oldas tervehen da kazvettas suurikse. Virboitettihgi žiivattoi; Valgoven’al žiivattoi, kuigi rahvastu, mehiläzien kodizii virboitettih kolme kerdua peräkkäi. Sit mendih ogrodah da syvyskylvöpellole, kus virboitettih kolme kerdua, pystytettih virboivičču sih da jällel astuttih kalmužimale virboittamah omien kalmoi[5].
Valgoven’al Grodnenskoin gubernies XIX vuozisuan algupuolel kirikköh tuodih suuren pajun jyyrineh, jälles sluužbua katkottih sit vičat da juattih kodiloi myö. Pol’šan Mazovies nuorižo virboitti toine tostu virboivičoil "pal’moil" (palmowata się), sanojen: "Palma bije nie ja bije / Wielki Dzień za tydzień" [Pal’mu išköy, minä en. Äijypäivy on nedälin mendyy. ven. Пальма бьёт, не я бью. Пасха через неделю]; erähis kylis vai neidizet voiboitettih brihoi. Čeehies Virboinnu kirikkösluužban jälles oli toizin, brihat virboitettih oriehuvičoil neidizii, gu hyö oldas boikoit da kirkiet. Sinäpiän huondeksel kašuboil koin ižändy meni susiedah da hil’l’akkazin virboitti händy virboil lehtensilmienke (kotkami), toistajen: "Wierzba bije, jô nie biję,. / Za tidzeń, Wielgi dzeń, / za noce trzë i trzë są Jastrë" [Virboi išköy, minä en. Nedälin mendyy on Äijypäivy — Suuri päivy, kolmen da kolmen yön jälles on Äijänpäivan yö]. Serbat Savonies (Osiekan lähäl) virboitettih jälles murginua, toistajen: "Раст' ко врба!" [Kazva virboin jyttyöh], Bаnuatas Virboinnu serbat virboitettih hebozii da lapsii, gu kazvettas virboin jyttyöh[5].
Virboin lehtensilmien lainuomine
Virboin lehtensilmien lainuondutaba oli Ukrainas, kus lapset syödih niilöi, gu kulkuu ei kivistäs(ukr. щоб горло не боліло), Valgoven’al lehtensilmii lainottih vie kirikös olles virboloin juandan aigua, Ven’algi (ezim. Jaroslavl’an gubernies), niidy pandih leivän taiginah, pastetut leivät syötettih žiivatoile. Kostroman gubernies Virboinnu pastettih virboin lehtisilmien muodostu barački -pečen’n’iä, a Virboipyhäpäiviä vaste, Luazarin suovattan, pastettih "pordahazii" ('ven. 'лесенки). Polesjas Pinskan agjal Virboipyhäpäivänny kiriköspäi lähtijes jogahine pani suuh yheksä lehtensilmiä, gu hambahii ei kivistäs da ei olis säräitändiä[5].
Virboit viettih kalmoile
Svätittylöin virboloin viendy vahnembien kalmoile -taba oli valgoven’alazil, sie kolme kerdua virboitettih kalmua. Baltiekan Pomorjas (Pol’šan Pomorjas), kašuboil, Päivänlaskupulen Ukrainas, L’vovan čupul, Slovuakien Novogradas da Gontas, Horvuatien Sin’as da Likas oli taba pystyttiä kalman ristalluo kizilan viččoi kierekazvinke, gu kois kai olis hyvin, ruavot mendäs da kai suas ehtie. Bolguarien Dobrudžasgi virboivičat pystytettih kaikkien omahizien kalmoih. Bolguaru-kapancoil Virboin huondespuolen aigua naizet mendih virboiviččoin, kuajinduastieloin, luadanan da kukuruuzuolgiloin kel kalmoile; kuajittih kalmoi, pystytettih vičat da poltettih tuldu[5].
Sananpolvet da primietät
- Virboittah ni kevätty ei ole[23].
- Pyhä Luazari virboiviččoih nouzetteli[3].
- Virboi raspuutan tuou, ajau jälgijiät joves[24].
- Žiivatat työtät pellol virboloinke Virboipyhäpäiväs[25].
- pol. Pogoda w Kwietna Niedzielę wróży urodzajów wiele (Virboinnu poudu — vuota hyvän tuloksen)[3].
Huomavukset
- ↑ 1 2 Котович, Крук, 2010, с. 337.
- ↑ Скуратівський, 1995, с. 94.
- ↑ 1 2 3 4 5 Ермолов, 1901, с. 109.
- ↑ Рыженков, 1991, с. 28.
- ↑ 1 2 3 4 5 6 Толстой, 1995, с. 337.
- ↑ Петровић, 1970, с. 309.
- ↑ Яндова и др..
- ↑ Кухаронак, 2008, с. 56.
- ↑ Толстой, 1995, с. 336—337.
- ↑ Словарь русского языка, 1986, с. 76.
- ↑ Грацианская, 1977, с. 228.
- ↑ Александров и др., 1999, с. 630.
- ↑ Ляховская, 1999, с. 160.
- ↑ Брудная и др., 1996, с. 135.
- ↑ Угрюмов, 1993, с. 630.
- ↑ ЭСБЕ, 1890—1907.
- ↑ Брудная и др., 1996, с. 136.
- ↑ Синдаловский, 2008, с. 333.
- ↑ Рабинович, 1978, с. 132.
- ↑ Белицкий, Глезер, 1978, с. 94.
- ↑ Типикон, гл. 49, «В субботу святаго и праведнаго Лазаря», «В субботу ваий вечера».
- ↑ Грацианская, 1977, с. 230.
- ↑ Некрылова, 2007, с. 669.
- ↑ Грушко, Медведев, 1996, с. 69.
- ↑ Шаповалова, Лаврентьева, 1985, с. 46.
Kirjalližus
- Белицкий Я. М., Глезер Г. Н. О чём поведала открытка. — Связь, 1978. — 104 с.
- Вербная неделя // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона : в 86 т. (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907.
- Цветоносное воскресение // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона : в 86 т. (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907.
- Грацианская Н. Н. Чехи и словаки // Календарные обычаи и обряды в странах Зарубежной Европы (Конец XIX — начало XX в.): Весенние праздники. — М.: Наука, 1977. — С. 221—237. — 356 с.
- Грушко Е., Медведев Ю. Словарь русских суеверий, заклинаний, примет и поверий. — Русский купец, 1996. — ISBN 9785882040474.
- Ермолов А. С. Народная сельскохозяйственная мудрость в пословицах, поговорках и приметах. — СПб.: Типография А. С. Суворина, 1901. — Т. 1. Всенародный меяцеслов. — 691 с.
- Золотые правила народной культуры / О. В. Котович, И. И. Крук. — Мн.: Адукацыя i выхаванне, 2010. — 592 с. — 3 000 экз. — ISBN 978-985-471-335-9.
- Квилинкова Е. Н. Календарная обрядность гагаузов в конце XIX — начале XX вв.: диссертация … кандидата исторических наук (специальность ВАК РФ 07.00.07 — «Этнография, идеология и антропология»). — Кишинёв: Институт археологии и этнографии Академии наук Республики Молдова, 2001.
- Ляховская Л. П. Календарь славянской жизни и трапезы. — М.: МСП, 1999. — 464 с. — ISBN 5-7578-0066-6-1.
- Некрылова А. Ф. Русский традиционный календарь: На каждый день и для каждого дома. — СПб.: Азбука-классика, 2007. — 765 с. — ISBN 5352021408.
- Петровић П. Ж. Цвети // Српски митолошки речник (serbii-horvat.). — Београд: Нолит, 1970. — С. 309—310. — 317 с. — (Библиотека Синтезе).
- Рабинович М. Г. Очерки этнографии русского феодального города: Горожане, их общественный и домашний быт / Н. А. Синдаловский. — М.: Наука, 1978. — 327 с.
- Русские / Отв. ред. В. А. Александров, И. В. Власова, Н. С. Полищук. — М.: Наука, 1999. — 725 с. — ISBN 5-88590-309-3.
- Русские имена: Народный календарь / Сост. А. А. Угрюмов. — Архангельск, Вологда: Вологодское отделение Северо-Западного книжного издательства, 1993.
- Рыженков Г. Д. Народный месяцеслов: Пословицы, поговорки, приметы, присловья о временах года и о погоде. — М.: Современник, 1991. — 129 с. — ISBN 5-270-01376-2.
- Санкт-Петербург: энциклопедия / Н. А. Синдаловский. — СПб.: Норинт, 2008. — 687 с. — ISBN 978-5-7711-0205-4.
- Словарь русского языка XI—XVII веков / Гл. ред. В. Б. Крысько. — Выпуск № 11: Не — Нятый. — М.: Наука, 1986. — 456 с. — (Институт русского языка РАН).
- Вербное воскресенье / Толстой H. И. // Славянские древности: Этнолингвистический словарь : в 5 т. / под общ. ред. Н. И. Толстого; Институт славяноведения РАН. — М. : Межд. отношения, 1995. — Т. 1: А (Август) — Г (Гусь). — С. 336—338. — ISBN 5-7133-0704-2.
- Традыцыйны народны каляндар украінцаў Беларусі: Па матэрыялах сучасных палявых даследаванняў (ukr.) // Етнічна історія народів Європи — Вип. 26. — Київський національний університет імені Тараса Шевченка / Т. Кухаронак. — К.: Унісерв, 2008. — С. 54—60.
- Традиционные обряды и обрядовый фольклор русских Поволжья / Сост. Г. Г. Шаповалова, Л. С. Лаврентьева; Ред. Б. Н. Путилов. — Л.: Ленинградское отделение издательства «Наука», 1985. — 342 с.
- Энциклопедия обрядов и обычаев / Сост.: Л. И. Брудная, З. М. Гуревич, О. Л. Дмитриева. — СПб.: Респект, 1996. Arhiivukoupii 2 sulakuudu 2015 Wayback Machine
- Скуратівський В. Т. Дідух (ukr.). — К.: Освіта, 1995. — 272 с. — ISBN 5-330-02487-0.
- Яндова Я. и др. Чешская республика: Держава фольклора в сердце Европы. Folklorní sdružení české republiky. Kačondan päivymiäry: 12. kylmykuudu 2022. Arhiviiruittu originualaspäi 18. ligakuudu 2012
Linkat
- Вербное воскресенье Arhiivukoupii 24 syvyskuudu 2015 Wayback Machine // Российский этнографический музей
- Верба Arhiivukoupii 24 syvyskuudu 2015 Wayback Machine // Российский этнографический музей
- Круглый стол "Цветница. Duminica floriilor. Βαγιοκυριακή. Diela e lulevet…: Растительный код Вербного воскресенья в балкано-балто-славянском ареале" Arhiivukoupii 23 syvyskuudu 2011 Wayback Machine // Антропологический форум. — 2011. — № 14.
| Slavjuanoin rahvahan pruazniekat | |
|---|---|
| |
